DABA
Dzīvās spēļmantas - melnīgsnējie languri
Show dusky leaf monkey  khao sam roi yot national park  thailand 20130127

Pateicoties šo radību īpatnējam skatienam, interesantajam izskatam un nelielajam izmēram, melnīgsnējos langurus var ierindot starp pasaules piemīlīgākajiem dzīvniekiem. Savādi, ka tik maz par tiem ir dzirdēts, kaut vai to neapstrīdamās līdzības Gremliniem dēļ.

Šo Āzijā mītošo pērtiķu 7 apakšsugas iedalās pēc kažoka krāsas, kura var būt no pelēkas un brūnas, līdz pilnīgi melnai. Interesanti, ka mazulim piedzimstot, tā kažoks ir ietonēts no gaiši dzeltenas līdz koši oranžai krāsai, un tā sejiņa - maigi rozā tonī. Pirmo 6 mēnešu laikā gan mazuļa kažociņš sāk iegūt pelēcīgi brūnganu krāsojumu

Vārds “langurs” nāk no hindusu valodas, kurā tas nozīmē “garastains”. Melnīgsnējo languru mēdz saukt arī par briļļaino languru, acīmredzamu iemeslu dēļ. Taču, ja ieskatās, redzams, ka to acis ir normāla izmēra - savādo skatienu veido balti kažoka apļi ap acīm. Tāds pats balts veidojums ir virs šo languru augšlūpas.

Vidējais langura garums ir nieka 42 - 61 cm, neskaitot asti. 50 - 85 cm garajai astei nav satveršanas funkcijas - to nevar izmantot karājoties no kokiem, kā tas ir citiem sugas brāļiem; lenguri to izmanto balansa noturēšanai. Languru vidējais mūža ilgums ir 15 gadi, bet ir fiksēts rekordists, kas nebrīvē nodzīvojis 31 gadu.

Melnīgsnējo languru, jeb melnīgsnējo lapu mērkāķu diētu galvenokārt veido lapas, augļi, ziedi, nenogatavojušies augļi, dzinumi un dīksti. Pateicoties īpašai baktērijai to gremošanas sistēmā, languri var sašķelt un sagremot celulozi. Nebrīvē tie pārtiek no dažādiem dārzeņiem un augļiem. Ik dienas tie uzņem ap 2kg pārtikas, kamēr paši sver vien 5-9 kg.

Tie parasti dzīvo grupās pa 5 līdz 20 indivīdiem. Tēviņš parasti pārvalda grupu ar 2 matītēm un to atvasēm. Pārējie tēviņi pamet baru un veido vecpuišu kopienu. Gadījumā, kad grupai nav vadoņa, kāds no tēviņiem pārņem šo lomu un nogalina visas iepriekšējā tēviņa atvases.

Languru galvenie ienaidnieki ir čūskas, rāpuļi un lielie gaļēdāji, kas var viņus aizsniegt. Diemžēl, arī cilvēki ir tos iecienījuši pārtikā, tādēļ nu tie ir iekļauti aizsargājamo dzīvnieku sarakstā. Šiem pertiķīšiem ir arī cieša līdzība ar cilvēkiem - tiem ir mums līdzīgas plaukstas un pēdas ar attīstītiem pirkstiem un pretstatāmiem īkšķiem.

Salīdzinot ar citiem pērtiķiem, languri ir ļoti pakļāvīgi un mierīgi. Konfliktus un strīdus savā starpā tie parasti risina miermīlīgā veidā un daudz laika pavada kopā pieskaroties, mīļojoties ar punčiem, atblusojot un ķemmējot viens otru. Arī viņu kliedzienu sistēma ir diezgan sarežģīta un ietver sevī ļoti dažādus brēcienus, krācienus, murmināšanu, spiegšanu un kliegšanu.

Melnīgsnējos langurus var atrast Malaizijā, Taizemē un Mjanmā, kā arī uz dažām salām. Tie pārsvarā izvēlas dzīvot augstu kokos biezos mežos, taču pa retam ir sastopami arī piekrastes, upju un pat pilsētu mežos, botāniskajos dārzos, parkos un māju pagalmos. To dabisko apmetņu, diemžēl, paliek arvien mazāk.

Var stundām ilgi vērot kā šīs piemīlīgās radībiņas lēkā, skraida un komunicē savā starpā. Vistuvāk tiem var nokļūt kādā no Taizemes dabas parkiem vai zooloģiskajiem dārziem. Doties turp varat kaut novembra beigās: https://www.lastmin.lv/5Wwth