Gejnika ir populārs kūrortciems Kemeras rajonā. Gejnikas arī Goiņukas (turciski: Göynük) nosaukums ir cēlies no etrusku valodas un nozīmē: „auglīga ieleja vietā, kura savienojas ar debeszilo”. Izdzirdot šo poētisko vārdu virknējumu vien gribās pamest visu un doties pakot čemodānus. Pat fotogrāfijās redzams, ka šī patiešām ir viena no gleznainākajām vietām visā piekrastē.

Šī ir ideāla vieta praktiski ikvienam tūristam, jo šeit ir katra naudas maciņam atbilstošas viesnīcas, restorāni gardēžiem, plaši veikali, lielveikali un maziņas tirgotavas iepirkties kārajiem, skaistas kalnu ainavas dabas mīļotājiem, daudz un dažādi apskates objekti, naktsklubi un diskotēkas jauniešiem, kā arī bērnu laukumiņi un ūdens izpriecas.

Kūrortā ir apburoša pludmales zona, kas stiepjas gar krastu, kuru no visām pusēm ieskauj Tauru kalni, kas laika gaitā ir atkāpušies no jūras līnijas pa 2-3 km. Apelsīnu un granātābolu kokiem noklāto Gejniku uz pusēm sadala D400 šoseja, kura ved uz Antāliju. Tuvāk kalniem, atrodas kūrorta dzīvojamie kvartāli, bet otrā – tūristu naktsmītnes.

Ja pēdējā minētajā dzīve mutuļo – rūc ekskursiju autobusi, kas izvadā tūristus pa dažnedažādām tuvējām apkārtnēm, var dzirdēt veikaliņu pārdevēju dedzīgo tirgošanos, bet kafijas aromāts tikmēr patikāmi kutina nāsis, tad otra šķiet bez maz vai izmirusi vieta.

Senos laikos šī ieleja atradās Pasīdijas laupītāju kontrolē. 20. gs. laikā pilsētiņas apkārtnē parādījās turkmēņu klejotāji un, sajūsmināti par šo vietu skaistumu, deva Gejnikai tās tagadējo nosaukumu. Šeit zēla un plauka tirdzniecība, tika būvēti ceļi, Kemera kļuva arvien attīstītāka, pavelkot sev līdzi arī savus mazos kaimiņus, tai skaitā Gejniku.

Galvenie apskates objekti Gejnikā ir dabas dāvāti – majestātiski kalni, alas un grotas, klusas pludmales, līči un lagūnas. Par galveno dārgakmeni pelnīti ir kļuvis kanjons, kas ir izveidojies upes iztekā, un tiek uzskatīts par svarīgu reģiona dabas pieminekli. Kanjonā tiek organizēti pārgājieni un izjādes.

Gejnika kanjonu veido 350 metru augstas un 6 metrus platas aizas, kas stiepjas apmēram 14 km garumā un beidzas pie stāvajām Bedaglari kalnu klintīm. Uzreiz gan jābrīdina, ka pastaiga pa šo apkārtni nebūs tik viegla, kā tiek daudzināts ceļojumu bukletos. Ieplānojiet ne vairāk kā divu stundu pārgājienu, jo ilgāk staigāt būs grūti. Daļu kanjona pastaigu ceļu klāj sekls ūdens, tāpēc ērtas čības, kuras nav žēl samērcēt un sabojāt, ka arī peldkostīms, nenāks par skādi.

Atrast aizu ir diezgan viegli – no šosejas ejiet uz kalnu pusi, caur izžuvušās upes gultni, tad caur ciematiņu apmēram 2 km. Arī daudzās norādes neļaus jums nomaldīties, jo ceļš aizņems ne vairāk kā 30 minūtes. Jau te sākas pats kanjons un ir redzama gleznainā 7 km garā ala. Gar kreiso kanjona sienu iet ceļš uz ūdenskritumu, no labās aizvijas taciņa, kas ir senais Likiešu ceļš. Līdz ūdenskritumam ir jāiet apmēram 2 km. Lai arī neliels, tas ir pietiekami gleznains, lai to apskatītu.

Image copyright: Sunrise byJack Elliott licensed under CC BY 2.0