Pēdējā laikā turku pirtis jeb hamami ir kļuvuši par pastāvīgu tūristu apmeklējuma vietu, jo, tikai atverot durvis uz noslēpumaino austrumu pasauli, tie pārvērš peldi par jautru izrādi. Mūsdienās, praktiski katrā viesnīcā ir pa turku tvaika pirtij, kas sniedz tūristiem vēl vienu iespēju izklaidēties, atslābināties un attīrīties.

Apgleznotās sienas, kupolveidīgie griesti un marmora grīdas – viss šis krāšņums turku pirtis padara par vietu, kur var ne tikai nopeldēties, bet arī par neatņemamu sabiedriskās dzīves sastāvdaļu. Tvaika pirts un tajā esošie pirtnieki un pirtnieces, gurnu dvieļi, bļodas un no hurmas saknes vai aitas vilnas izgatavotās švammes – tie visi ir šīs senās kultūras simboli.

Turku pirtis ir vieni no visskaistākajiem turku arhitektūras darbiem, kas visbiežāk sastopami Bursā un Stambulā. Turkiem pirtis ir tāpat kā ķīniešiem akupunktūra, proti, veselības simbols. Tie tiek bieži pieminēti literatūrā un kinomākslā. Laikam ejot, interese par turku tvaika pirti ir tikai pieaugusi, un tagad to var nosaukt pat par atsevišķu tūrisma veidu, jo tas ir ne tikai mazgāšanās process, bet visīstākā izrāde, kas radīto sajūtu ziņā pat stāv blakus visizsmalcinātākajiem spa saloniem.

Attīrīšanās rituāls turku pirtī aizsākās sekojot Indijas, senās Ēģiptes, egejas un romas civilizāciju tradīcijām. Šīs kultūras ieviesa pompozu arhitektūru, lai peldes laikā miesa un gars atslābinātos. Tiek uzskatīts, ka cilvēks pēc pirts apmeklējuma iznāk ne tikai ar tīru ķermeni, bet arī attīrītu dvēseli.

Viesi, ierodoties turku pirtī, izģērbjas atsevišķās kabīnēs, apsien dvieli un iziet zālē, kur apguļas uz apsildītas marmora lāvas. No akmeņa izdalās siltums, kas palīdz izvadīt kaitīgos toksīnus, bet pēc neilga laika personāls veic pīlingu, masējot ar īpašu švammi. Šai masāžai ir divejāda iedarbība – tā gan veicina asinsriti, gan, nebojājot ādu, attīra to no atmirušajām ādas šunām. Šī speciālā švamme – kise, ir ar rokām izgatavota no kazas vilnas un masāžas laikā atver poras.

Izsviedrētajam un uzsilušajam apmeklētājam pirtnieks veic masāžu, papildinot to ar tēlainām kustībām. Pēc tam klients tiek noskalots ar karstu ūdeni, lai justos kā no jauna piedzimis.

Pie nozīmīgākajām Antālijas pirtīm var pieskaitīt Īvlija Minare pirti, (Yivli Minare Hamamэ no 13. gs.) un Čifte pirti (Çifte Hamam no16. gs.), kā arī Korkuteli rajonā esošo Čaibaši pirti (Çaybaюэ Hamamэ no 16. gs.), Elmali rajonā esošo Bei pirti, kura arī celta 16. gs. Pieminēšanas vērtas ir arī tādas tradīcionālās turku pirtis, kā Sefa, Akdeniz, Antālija Eni un Otoman. Lai pilnībā saprastu šo neatņemamo turku kultūras sastāvdaļu, noteikti jāapmeklē kāda no autentiskajām turku tvaika pirtīm. Antālijas lidostā ir veikaliņš ar nosaukumu „Hammam”, kur pārdod skaisti iepakotus visus iespējamos piederumus, ar kuru palīdzību var veikt pirts procedūras mājas apstākļos.

Īvlija Minare pirts

Šī pirts atrodas Antālijas centrā, ēku kompleksā ap Īvlija Minare mošeju, blakus Mevlevihanam. Nav zināms precīzs šīs pirts celšanas datums, taču ir skaidrs, ka tas ir ap 13. gadsimtu.

Čifte pirts

Šīs pirts otrs nosaukums ir Pazar Hamami un tas atrodas Antālijas centrā, Bali Bei rajonā. Šī ir viena no vislielākajām un senākajām dubultpirtīm, kas celta atbilstoši klasikajai 16. gs. Osmāņu impērijas arhitektūrai.

Čaibaši pirts

Šī pirts atrodas Korkuteli rajonā. Dati par šīs pirts būvēšanu nav saglabājušies līdz mūsdienām, tādēļ grūti noteikt precīzu šīs celtnes piederību kādam gadsimtam. Arhitektūras iezīmes atgādina 16. vai 18. gadsimtu. Reiz šo pirti bija restraurējis cilvēks vārdā Huseins Aga, tāpēc vēl pat mūsdienās šo mēdz dēvēt par Huseina Aga pirti.

Bei pirts

Elmali atrodamā turku pirts izceļas ne tikai ar lielisku arhitektūru, bet arī ar to, ka reiz to bija pieminējis Svētais Čelebi. Tiek uzskatīts, ka tā tika uzcelta 16. gs. beigās vai 17. gs. sākumā.